Bezmaksas piegāde visā Latvijā!

Neiroloģiska rakstura bezmiegs: kā ar to cīnīties un kā to ārstēt?

pirmdiena, 2025. gada 24. marts

/Tulkojums no lietuviešu valodas/

Neiroloģiska rakstura bezmiegs: kā ar to cīnīties un kā to ārstēt?

 

Neiroloģiska rakstura bezmiegu var izraisīt gan bailes, gan ikdienas stress. Kā tikt galā ar šo problēmu? Ko darīt, ja parastie līdzekļi nedarbojas? Kādas zāles lietot?

 

ĪSI

  • Neiroloģiska rakstura bezmiegu var izraisīt gan bailes, gan stress.
  • Lai mazinātu spriedzi, kas apgrūtina aizmigšanu, nepieciešams rūpēties par nakts atpūtas higiēnu un atbilstošu relaksāciju.
  • Ja iepriekš minētie pasākumi nepalīdz, īslaicīgu miega traucējumu gadījumā var lietot bezrecepšu zāles, piemēram, doksilamīnu.

 

Neirozes un bezmiega cēloņi

Bezmiegs ir miega traucējumi, kuru cēloņi ir ļoti dažādi. Viens no iemesliem ir dažādas emocionālās spriedzes. Tās var būt hroniskas, kas izpaužas ilgstoši, vai īslaicīgas un sporādiskas.

Neiroloģiska rakstura bezmiegu var izraisīt šādi faktori:

  • Panikas lēkmes, t. i., vispārēji trauksmes traucējumi (angļu val. general anxiety disorder (GAD)). Tā ir slimība, kuras būtība ir pastāvīga trauksmes sajūta, kas nav saistīta ar konkrētu situāciju. Šo traucējumu cēloņi ir dažādi un ne vienmēr zināmi. Tas var būt pagātnes traumas rezultāts, konflikts starp pazemību un gribasspēku (pastāvīgi darāt lietas, ko negribat darīt), patoloģiska specifisku neirotransmiteru sekrēcija (piemēram, pārmērīga adrenalīna, norepinefrīna un kortizola sintēze vai serotonīna deficīts). To var ietekmēt arī ģenētiskās un personības īpašības. Panikas lēkmes izpaužas dažādos veidos. Simptomi: grūtības aizmigt, slikta miega kvalitāte, bieža vai pārāk ātra pamošanās.
  • Iedarbība uz stresu izraisošiem faktoriem, t. i., stimuliem, kas izraisa nepatīkamu, nomācošu emocionālo spriedzi. Stresa izraisīts bezmiegs ir saistīts ar daudziem organismā notiekošajiem procesiem. Viens no tiem ir pārmērīga adrenalīna un noradrenalīna ražošana, ko sauc par cīņas un skriešanas hormoniem. Tie stimulē darbību, veicina sirdsklauves un asinsspiediena paaugstināšanos. Tas viss apgrūtina aizmigšanu. Stresa situācijas arī izraisa dabisku refleksu domāt, analizēt un pārdzīvot tās no jauna. Tas bieži notiek dienas beigās, pēc gulētiešanas un gaismas izslēgšanas. Tad nervu sistēmas un emocionālās sistēmas stimulēšana var izraisīt tā saukto trako domu veidošanos.

 

Kā tikt galā ar neiroloģiska rakstura bezmiegu?

Kā tikt galā ar stresa izraisītu bezmiegu? Jāpatur prātā, ka miega trūkums pats par sevi var būt stresu un trauksmi izraisošs faktors.

Tāpēc viss jādara tā, lai nebaidītos no bezmiega, tādējādi pārtraucot apburtā loka mehānismu. Turklāt ir ārkārtīgi svarīgi rūpēties par miega higiēnu.

 

Tādēļ nepieciešams:

  • ievērot pastāvīgu ikdienas aktivitāšu un nakts atpūtas periodu;
  • rūpēties par komfortu – gultai ir jābūt rūpīgi saklātai, matracim un spilvenam jābūt ērtiem, un segai jānodrošina siltums un komforts;
  • jārada vislabvēlīgākie apstākļi miegam – guļamistabai ir jābūt tumšai un klusai (daudzus cilvēkus īpaši kaitina mājsaimniecības kņada vakarā, un viņiem ir nepieciešams no tās distancēties). Ir arī ieteicams uzturēt relatīvi zemu temperatūru un mērenu mitrumu;
  • jāizvairās no papildus stimulācijas – pirms gulētiešanas nelietojiet pārāk daudz elektronisko ierīču, it īpaši, ja tas prasa ievērojamu iesaistīšanos (spēļu spēlēšana, sērfošana interneta vietnēs un sociālajos tīklos). Šī paša iemesla dēļ nav ieteicams dzert kafiju, smēķēt vai ēst pikantus ēdienus;
  • ir jānomierinās, jāsamazina stresa ietekme uz bezmiegu. Šim nolūkam var meditēt, klausīties relaksējošu mūziku, mazgāties relaksējošās vannās utt. Nav ieteicams domāt par notikumiem, kas izraisa spriedzi. Nav ieteicams tos analizēt vai prognozēt situācijas, kas notiks nākamajā dienā.

 

Kā ārstēt neiroloģiska rakstura bezmiegu?

Gadījumā, ja iepriekš minētās metodes nedod rezultātus, nejaušu problēmu gadījumā, kas saistītas ar aizmigšanu, organismam ir iespējams palīdzēt ar bezrecepšu zālēm. Kā ārstēt neiroloģiska rakstura bezmiegu?

Visbiežāk lietotās zāles:

  • doksilamīns;
  • hidroksizīns;
  • melatonīns.

Pirmās divas zāles ir klasificētas kā pirmās paaudzes antihistamīna līdzekļi. Tie abi, iedarbojoties uz H1 receptoriem, mazina trauksmi un emocionālo spriedzi, palīdz nomierināties.

Tiesa, zinātniskie pētījumi liecina, ka tikai doksilamīnam ir pierādīta miegu veicinoša iedarbība, un nav pierādījumu, ka hidroksizīnam piemīt šādas īpašības (M. Krzīstanek (M. Krzystanek)).

Šī iemesla dēļ doksilamīns ir reģistrēts kā miega veicinātājs, bet hidroksizīns – nē. Melatonīns ir miega hormona sintētiskais ekvivalents, kas atbild par diennakts ritma regulēšanu.

Tāpēc, ja to ieteicams lietot, tad galvenokārt cilvēkiem, kuriem trūkst šīs vielas, kā arī tiem, kuri strādā neierasti, naktī vai ceļo lielus attālumus ar lidmašīnu, šķērsojot vairākas laika joslas.

Jāatceras, ka neirozes gadījumā bezmiegs var būt ilgstošs. Ja parādās pastāvīgas problēmas ar aizmigšanu un miega kvalitāti, jums jākonsultējas ar ārstu.

 

 

 

Neiroloģiska rakstura bezmiega sekas

Bezmiegam, ko izraisa stresa un panikas lēkmes, ir daudz īstermiņa un ilgtermiņa seku.

Īstermiņā tas ietver psihofizisku nogurumu, nervozitāti, aizkaitināmību, pārāk biežu pamošanos vai apātiju, kā arī padziļinās problēmas ar aizmigšanu (iepriekš minētā apburtā loka mehānisms). Bezmiega cēlonis var būt arī imunitātes pavājināšanās, kas saistīta arī ar nogurumu un stresu.

Ilgtermiņā visu šo faktoru sinerģiskā ietekme cita starpā var izraisīt:

  • asinsspiediena paaugstināšanos un ar to saistītās sirds un asinsvadu slimības;
  • kuņģa-zarnu trakta traucējumus, caureju, aizcietējumus, sāpes vēderā, sliktu dūšu;
  • tipa diabēta (no insulīna neatkarīga) attīstību;
  • garīgās problēmas, tostarp depresiju un pastiprinātas panikas lēkmes.

 

AVOTS

Anna Wojtas, Sławomir Ciszewski, Epidemiologia bezsenności, Psychiatria 2011, 8. sēj., Nr. 3

 

Pjotrs BRZÓZKA

Žurnālists, tūkstošiem publikāciju autors par ekonomiskām, politiskām, sociālām un medicīniskām tēmām. 15 gadus viņš strādā „Dziennik Łódzki“ un „Polska The Times“ publikācijās. Pēc izglītības politisko attiecību sociologs, kurš beidzis Lodzas Universitātes Ekonomikas un socioloģijas fakultāti. Brīvajā laikā fotografē, projektē, glezno, rada mūziku.