Alerģija pret sauli: kā tā izpaužas un kādas ir tās ārstēšanas metodes?

Alerģija pret sauli: kā tā izpaužas un kādas ir tās ārstēšanas metodes?

Domājat, vai jums nav alerģijas pret sauli? Vai jums, vasarā aizmirstot uzklāt saules aizsargkrēmu, rodas ādas izsitumi? Ir vērts apsvērt, vai tā nav paaugstināta jutība pret sauli.

ĪSS apSKATS

• Alerģija pret sauli pastāv. Labākais veids, kā no tās izvairīties, ir atturēties no saskares ar UV stariem. Ar šo alerģiju ir iespējams sadzīvot, izmantojot atbilstošus aizsarglīdzekļus un konsultējoties ar dermatologu.
• Paaugstinātai jutībai pret sauli ir daudz iemeslu. Alerģiskas reakcijas var rasties pārāk zema melanīna daudzuma organismā dēļ, dažu medikamentu, kosmētikas līdzekļu un garšaugu, smaržvielu lietošanas dēļ, līdzīgu reakciju atkārtošanās ģimenē dēļ utt.
• Jo spēcīgāks ir starojums un jo ilgāk tas ietekmē ķermeni, jo spēcīgāk parādās paaugstinātas jutības pret sauli simptomi. Saules alerģijas sekas ir atkarīgas no tās izraisošā cēloņa.
• Ja izsitumi parādās pēc atrašanās saulē, konsultējoties ar dermatologu, varat sākt ārstēšanu ar fotoķīmijterapiju, lai novērstu alerģiju saasināšanos. Ieteicams lietot arī uztura bagātinātājus, kas satur beta-karotīnu.

Lai gan alerģija pret sauli var izklausīties mazliet dīvaini, tā pastāv. Lai gan ideālā variantā vajadzētu pilnībā atturēties no saskares ar UV stariem, ar šo alerģiju joprojām ir iespējams sadzīvot. Pareizi profilakses pasākumi un dermatologa uzraudzība var būt ļoti efektīva, lai mazinātu traucējošos simptomus.

Paaugstinātas jutības pret sauli iemesli

Alerģijas pret sauli cēloņi var būt vairāki, to simptomi atšķiras.

Idiopātiska fotodermatoze

Idiopātiskās fotodermatozes simptomi parasti parādās pirmajās īpaši saulainās dienās, kad mūsu ķermenis pēc ziemas perioda nav uzkrājis pietiekami daudz melanīna.

Fototoksiska reakcija

Fototoksisku reakciju parasti izraisa kosmētika līdzekļi (piemēram, smaržas, aerosola dezodoranti), medikamenti (piemēram, dažas antibiotikas, kontracepcijas līdzekļi, pretsāpju līdzekļi) un garšaugi (piemēram, asinszāles). Diemžēl šāda alerģiska reakcija var rasties ikvienam, ja pārmērīgs radiācijas daudzums reaģēs ar atbilstošām vielām.

Fotoalerģiska reakcija

Fotoalerģiskas reakcijas gadījumā imūnsistēma reaģē fotohaptena vai UV starojuma ietekmē. Diemžēl tā „atceras”, kā darbojas sensibilizatori un izraisa aizsargreakciju jebkāda turpmāka kontakta gadījumā. Vielas, kas izraisa fotoalerģisku reakciju, ir šādas:

• dažas zāles (sulfonamīdi);
• augu vielas (piemēram, ķiploku sastāvā esošais dialildisulfīds);
• aromatizētāji (ambras muskuss).

Uzmanību: saules izraisīta nātrene visbiežāk sastopama cilvēkiem, kuri slimo ar viltigo, sarkano vilkēdi, porfīriju un tiem, kuriem ir gaiša (I., II. un III. fototipu) āda. Lielāks risks saslimt ar alerģiju pret sauli ir tiem, kuru ģimene – īpaši vecāki – sakārušies ar līdzīgiem alerģijas gadījumiem.

Paaugstinātas jutības pret sauli simptomi

Alerģijas pret sauli simptomi pastiprinās īpaši tad, ja āda ir pakļauta UV stariem, t. i., jo vairāk ir gaismas un jo ilgāk jūs tajā atrodaties, jo spēcīgāka tā kļūs. Izmaiņas parādās apakšdelmu, plecu, kakla, dekoltē, pēdu zonās, retāk – sejas ādā.

Idiopātiskas fotodermatozes simptomi

Fotodermatozes simptomi parādās dažu minūšu laikā pēc saskares ar UV stariem tikai saulei pakļautās vietās. Vispirms ir redzami pūslīši: mazi, sarkani, niezoši.

• Saules nātrene
• Izsitumi no gaismas
• Hidroa vakcīna
• Vasaras nieze
• Jauniešiem raksturīgi izsitumi, kas rodas pavasarī

Fototoksiskas reakcijas simptomi

Simptomi parādās laika posmā no dažām minūtēm līdz vairākām stundām pēc saskares ar alerģiju izraisošo vielu un sauli tikai tajās vietās, kuras skāruši UV stari. Reakcija ir īslaicīga, un laika gaitā pazūd pati par sevi.

• Eritēma
• Pietūkums
• Pūslīši
• Dedzināšana
• Nieze

Fotoalerģiskas reakcijas simptomi

Fotoalerģiskas reakcijas simptomus sauc par fotoalerģisku kontakta ekzēmu. Tā rodas 24 līdz 28 stundu laikā pēc saskares ar sauli, sākotnēji nelielā zonā, pēc tam izplatās visā UV staru iedarbības zonā.

• Dedzināšana vai niezoša ekzēma un pūtītes.

Kā ārstēt paaugstinātu jutību pret sauli?

Ja no saules parādās izsitumi, nepieciešama ārstēšana. Šāda tipa alerģija pati par sevi neizzūd, un, ja tā netiek ārstēta un uzraudzīta, tā var pasliktināties, tāpēc dermatologa apmeklējums ir neizbēgams.

Ja alerģisku reakciju izraisa fototoksiski vai fotoalerģiski faktori, pēc iespējas ātrāk jālikvidē faktori, kas izraisa alerģiju. Ārstēšanai izmantojama arī fotoķīmijterapija, t. i., ādas apstarošana ar atbilstoša garuma viļņiem. Visos gadījumos par ārstēšanu ir jākonsultējas ar dermatologu.

Turklāt regulāra uztura bagātinātāju ar beta-karotīnu lietošana var palīdzēt novērst izsitumus.

Paaugstinātas jutības pret sauli novēršanas līdzekļi, lietošanai mājas apstākļos

Alerģija pret sauli ir jāārstē dermatologa uzraudzībā, bet, ja jums ir jāgaida uz vizīti un simptomi pastiprinās, varat izmantot vairākus ārstēšanas mājas apstākļos veidus.

Paaugstinātas jutības pret sauli ārstēšanas līdzekļi:

• ziede ar cinku – sausina skarto zonu;
• pēc sauļošanās preparāti – vērts lietot tad, kad lobās āda, jo tiem ir mitrinoša iedarbība;
• kalcijs – sensibilizē un nomierina;
• krēmi ar UVA un UVB filtriem (vislabākais ar vismaz 25 SPF filtru) – vajadzētu lietot profilaktiski, ja jums ir gaiša āda vai iepriekš esat pamanījis alerģijas simptomus;
• beta-karotīns un selēns – jālieto vismaz divas nedēļas, it īpaši, ja zināt, ka tuvākajā laikā būsiet pakļauts intensīvai saules iedarbībai.

Bezrecepšu zāles pret paaugstinātu jutību pret sauli

Daudzi cilvēki nezina, ko smērēt, esot paaugstinātai jutībai pret sauli. Pirmkārt, ieteicams atdzesēt ķermeni ar speciāliem kosmētikas līdzekļiem, ko ieteicams lietot pēc sauļošanās. Tie satur mitrinošas un paaugstinātas jutības pret sauli mazinošas vielas, piemēram, alveju.

Citus nomokošus alerģijas simptomus, tādus kā iesnas, asarošanu vai izsitumus, var ārstēt ar tabletēm, kuru sastāvā ir bilastīns, kam ir antihistamīna iedarbība un kas kavē pūslīšu veidošanos un samazina ādas apsārtumu.

Ir iespējams ne tikai izmantot speciālos kosmētikas līdzekļus, bet arī lietot izmēģinātas un pārbaudītas bezrecepšu zāles, t. i. antihistamīna līdzekļus. Protams, būtiski ir atcerēties par to lietošanu konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Izsitumu vai nātrenes gadījumā ieteicams dzert arī kalciju. Turklāt var palīdzēt atjaunojošas un nomierinošas putas, kas satur pantenolu.

Bērnu paaugstināta jutība pret sauli

Sauļošanās laikā, kas ilgst vairākas stundas, bērniem var rasties alerģija pret sauli, pat, ja ir izmantots saules aizsargkrēms.

Saules izsitumi, kas rodas bērnam, ir ādas reakcija uz UVB stariem. Intensitāte ir atkarīga no ādas biezuma un melanīna daudzuma. Bērniem ir plānāka un mīkstāka āda nekā pieaugušajiem, tāpēc viņiem ir lielāka iespēja rasties paaugstinātai jutībai pret sauli.

Bērniem var palīdzēt saules aizsargkrēms ar SPF 50. Uzklājiet to uz visa ķermeņa un dariet to ik pēc 2–3 stundām un pēc katras peldēšanās. Izmantojiet bērniem paredzētus krēmus, kas nekairina jutīgu ādu.

Pludmalē nodrošiniet bērnam vietu ēnā, lai viņš nepavadītu visu laiku saulē.

Bibliogrāfija

Radosław Śpiewak, Alergia kontaktowa i alergiczny wyprysk kontaktowy, Alergologia Polska, 2014